Sibutramīna hidrohlorīds un sibutramīns būtībā ir viena un tā pati viela; tomēr tiem ir zināmas atšķirības attiecībā uz to ķīmisko struktūru, darbības mehānismu, blakusparādībām, piemērojamām pacientu grupām un normatīvo statusu.
Ķīmiskā struktūra: Sibutramīna hidrohlorīds ir sibutramīna hidrohlorīda sāls forma, un tā ķīmiskās īpašības nedaudz atšķiras.
Darbības mehānisms: abi iedarbojas, kavējot neirotransmitera atpakaļsaisti, lai gan var būt nelielas atšķirības to specifiskajos molekulārajos mērķos un terapeitiskajos rezultātos.
Piemērojamās populācijas: abas ir indicētas aptaukošanās ārstēšanai; tomēr tās jālieto piesardzīgi pacientiem ar pamatslimībām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām vai hipertensiju.
Rezumējot, gan sibutramīna hidrohlorīda, gan sibutramīna lietošana prasa stingru ārsta ieteikumu ievērošanu; pacienti nekad nedrīkst pašārstēties{0}}, lai izvairītos no negatīvām sekām.